Publicēja: platacis | marts 19, 2016

4 gadi LMB valdē

Ir tāda sajūta, ja, tagad, pats sev atskaitei kaut ko neuzrakstīšu, tad vēlāk aizmirsīšu un kaut ko pazaudēšu, tikai man nepatīk, ka šis raksts atrodas zem ailītes “sviests”, jo šie 4 gadi nebija nekāds sviests.

Es darbojos LMB (Latvijas mērnieku biedrība) valdē 4 gadus, tas ir statūtos noliktais termiņš, kurš nu ir beidzies un uz jaunu es nekandidēju.

Kad sāku darboties valdē, es kā galveno mērķi sev uzstādīju: saskarsmes uzlabošanu ar biedriem, domāju atjaunot kaut ko līdzīgu mērnieku žurnālam utt… .

Tas bija laiks, kad mums bija jāaprij jaunie ADTI un, tobrīd, kā retais valdes loceklis – reāli mērnieks, sajutu interesi iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Beidzās viss tā, ka es atteicos iesaistīties kaut ko risināt kopā ar VZD vai arī risināt pats brīvprātīgi, jo, lai to izdarītu kvalitatīvi, saskatīju nepieciešamību jautājumu risināt ar augstāku projektu vadības stilu, kas tā arī netika īstenots. Tā vietā notika “kompromiss”, sasodīts, ar ko es arī apsveicu visu mērnieku saimi, jo tas varbūt ir labāk par “level 63”, bet nesasniedz to mērķi, ko mēs varējām sasniegt. Šodien es domāju, ka rezultāts varbūt būtu bijis matu tiesu labāks par pašreizējo, ja es nebūtu uzmetis lūpu, bet būtu iesaistījies….

Nākamais negatīvais vilnis bija jautājums, kas mani allaž pārņem dirnot stundām Rīgā Kleistu ielā, saskaņojot štrunta topogrāfiju, kas mērīta Siguldas novadā, ar Lattelecom. Es aktīvi iestājos par digitālām saskaņošanas iespējām, ko sniedz mūsdienīgi risinājumi (arī var lasīt “sviesta”sadaļā), aprakstīju un prezentēju datu aprites iespējas LMB seminārā, lai situāciju uzlabotu, bet pēc tam netiku to prezentēt tādā interesantā vietā kā “inženierkomunikāciju turētāju padome” par to “kāpēc?” es nevēlos rakstīt, vienīgi, 2 gadus pēc manas vēlmes runāt šinī padomē, mērnieku biedrības valdes sēdēs par šo padomi neviens vairs neierunājās, varbūt neviens arī neapmeklēja, es nezinu, mēs vienkārši vairs nerunājām par jautājumiem, kur mums ir pretrunas (komerciālas vai idejiskas).

Te nu man arī pietika negatīvisma, ne pēc tā es biju gājis biedrībā darboties, paralēli tam es biju uzsācis sen lolotu ieceri: “Zemledus makšķernieku sacensības”, kuras arī izdevās noorganizēt (divas) un es droši vien tās turpināšu organizēt arī neesot valdē, ja tikai būtu stabilākas ziemas. Man patika ierosināt idejas kalendāram. Izveidoju forumu mērniecības jautājumu risināšanai un valdes sarakstei, lai nepiedrazo e-pastu (tas neguva vairākuma atbalstu un tagad mētājas google serveros). @LMBiedriba twitter kontu vajadzēs uzņemties apsaimniekot kādam valdes loceklim, ja neviens neuzņemas, tad tas ir jādzēš.

Tā nu es beidzu savus 4 gadus valdē, gandrīz neko neizdarīdams Latvijas mērnieku labā, tāpēc arī nepiekritu kandidēt vēlreiz. Pasīvajā darbībā es biju aktīvāks – sarakstēs un sarunās iesaistījos un paudu viedokli.

Šinī laikā esmu iepazinies ar daudz jaukiem cilvēkiem, redzējis, kā mērnieku sabiedriskās aktivitātes noris Igaunijas mērnieku biedrībā, nojaušu kā lietas notiek LV. Es joprojām varu teikt tikai PALDIES!

 

 

Advertisements
Publicēja: platacis | februāris 24, 2015

LMB mērnieku zemledus makšķerēšanas sacensības 2015

2015. gada 21. februārī noslēdzās jau otrās „LMB mērnieku zemledus makšķerēšanas sacensības”, šoreiz Alūksnes ezerā „Jaunsētās”. Sacensībās piedalījās 16 dalībnieki.

_MG_0877

Izvelkot 8.075 kg loma, uzvarēja „Latīpašums” komanda, kuras sastāvā bija pensionēts mērnieks Andis Fogels un SIA „Latīpašuma” draugs un aktīvs cēsinieks – Vilnis Mellens!

_MG_0779_MG_0737

“Lielākās zivs” titulu ieguva autobusa šoferis, Jānis Zvirbulis, ar zandartu, kura svars bija 1,045kg, kuru viņš noķēra uz mormiškas.

Mazāko zivi (neskaitot ķīšus) – ļoti mazu asarīti, izmānīja komandas „Tīm Rapala” dalībnieks Andris Podnieks (SIA Vidzemes mērnieks). Asarīši bija tik maziņi un līdzīgi, ka balvas ieguvējs tika noteikts asarīšus salīdzinot vizuāli nevis mērot.

 _MG_0844

Nominācijā „visvairāk zivju sugu” tika apbalvots Aivars Strazds no komandas „ĢeoProf”. Viņam izdevās tikt pie 4 sugām: Plauža, asara, raudas un ķīša

Rezultāti:

  1. Latīpašums – 8.075kg
  2. GEOPROF – 5.765 kg
  3. Tīm Rapala (Vidzemes mērnieks) – 3.76 kg
  4. „ABC Mērniecība” – 1.615 kg
  5. „Tīm Salmo” (Vidzemes mērnieks) – 0.715 kg
  6. Šoferis + fotogrāfs– 1.045 kg
  7. Latīpašums Vecūkšņi – 0.66 kg
  8. Raibie tārpi (Vidzemes mērnieks) – 0.225 kg.

KOPĀ: 21.86 kg

Salīdzinoši ar pagājušo gadu nekas dižs nav mainījies. Lai gan pagājušā gada uzvarētājiem objektīvu apstākļu dēļ nācās atcelt dalību dienu pirms sacensībām, uzvarētājs atkal ir „Latīpašums – mērniecības birojs”, otrie „Ģeoprof” un ceturtie „ABC Mērniecība”. Tomēr šogad atšķirībā no pagājušā gada, sacensības apmeklēja valmierieši un uzrādīja ļoti labu rezultātu, ierindojoties trešajā vietā. Par īsāko zivi, lai cik tas nebūtu dīvaini, bet īsākais ir atkal tam, kas vārdā Andris J. Kaut lielākā zivs šogad bija nepārspējama, tomēr Alūksnes ezers dažus makšķerniekus priecēja arī ar skaistiem plaužiem, raudām un 605 gramus smagu asari.

_MG_0868

Profesionāļi arī apkopoja viedokli: ko mēs domājam par pāreju uz jauno augstumu sistēmu? Vienotais viedoklis: „Ja vēl kaut ko varēja sačakarēt, tad to arī izdarīja.”

Atšķirībā no pagājušā gada, šogad mums līdzi devās arī mērnieks – fotogrāfs Edgars Dreimanis, un, lai arī nepaņēma rokās makšķerīti, tomēr piedalījās pasākumā un iemūžināja to, par ko viņam lielais PALDIES. Visas pasākuma bildes lūdzu skatīt šeit

Paldies arī jāsaka: visiem dalībniekiem par ierašanos, viesu namam „Jaunsētas” par viesmīlīgo uzņemšanu, „CATA” par izvadāšanu, „Glendelokai” par zaceni un „Mottand” par skaistajām balvām.

Joprojām meklēju pasākumam pareizo formātu, nākamgad pasākumu mēģināsim uzrīkot minimālisma stilā. Domu stadijā esmu pieķēries 2 idejām: 1. Tikšanās vieta Jugla (uz kuru no rīta vidzemnieki atbrauc ar vilcienu), visu dienu makšķerējam Ķīšezerā (krastā vajadzētu kādu mašīnu, kur atstāt mantas un putru), vēlāk ar vai bez kafejnīcas – atgriežamies ar vilcienu. 2. kāds vidējs ezeriņš (Mazums, Lazdiņš varbūt vēl kāds, kur var nokļūt ar sab.transp. vai arī tuvu Valmierai un Cēsīm, kur transporta īre būtu lētāka, kur visi dalībnieki ir redzamības zonā, visu dienu makšķerējam, vārām kopīgu zupu, sarunas visas dienas garumā. Izsakiet lūdzu savas domas uz abcmernieciba@inbox.lv

Mārtiņš Platacis

Publicēja: platacis | marts 18, 2014

Vīzija IKT datu apritei prezentācija

Datu plūsma topogrāfijas izstrādē un reģistrējot izpildmērījumu

Publicēja: platacis | februāris 24, 2014

Atnāk ķīsis, nenāk lielais asars

Mērnieku I zemledus makšķerēšanas sacensības – “Peipuss 2014” ir noslēgušās.

Tās norisinājās 22. februārī Peipusa ezerā pie Kodaveres. Piedalījās 16 dalībnieki jeb 8. komandas.

Izvelkot 11kg loma, uzvarēja “Latīpašums 1” komanda, kuras sastāvā bija mērnieks Jānis Igaunis ar dēlu Miku Igauni!

uzvaretaji

Lielākās zivs titulu, ar 230 gramīgu asari, ieguva komandas “Latīpašums 2” dalībnieks: Igors Mercs,

Liela_zivs

Mazāko zivi (neskaitot ķīšus) – 12.2 cm asarīti, izmānīja komandas “Līgatnieši” dalībnieks Andris Ozoliņš

Mazaka_zivs

Vissvairāk sugu nespēja izvilkt neviens, jo nevienam nepieķērās ne plicīts, ne vēdzele, ne salaka , visiem dalībniekiem bija tikai ķīši, asarīši un raudas, tāpēc balvu nolēmām pasniegt vistālāk atbraukušajai komandai “Rūķi” no Dobeles.

Mājupceļā visi dalībnieki vienojās 3h garā kopkoncertā, kas priecē sirdis vēl šodien!

Rezultāti:

1. Latīpašums 1 – 11.0 kg

2. Andris Strazds (GEOPROF) + Normunds Ivdrs – 9.9 kg

3. Rūķi – 9.7 kg

4. ABC Mērniecība – 5.7 kg

5. Latīpašums 2 – 4.7 kg

6. Līgatnieši – 3.5 kg

7. Gunārs Silabriedis + Ints Ābuls – 2.7 kg

8. Edvarts un Raivo Romāni – neieradās uz svēršanos.

kopā: 47.2kg

Publicēja: platacis | Decembris 2, 2013

Platača spriedelējumi par loģisku ADTI datu apriti

Platača spriedelējumi par loģisku ADTI datu apriti

 
Šī ir versija datu apritei, kas būtu loģiska, noliktu pa plauktiņiem atbildības, ieekonomētu iesaistīto pušu laiku, līdzekļus un uzlabotu datu precizitāti.

Pašreizējā situācija

•       Izpildmērījumu datus savās datu bāzēs ievada gan pašvaldības datu uzturētāji, gan IKT savos ĢISos

•       Lēns un neefektīvs saskaņošanas process, ar neskaidru atbildību un datu precizitāti

Risinājumi

•       Līdzīgi kā VZD un ZMNI, lai visi IKT savus ĢISus publisko, vienalga, vai katrs atsevišķi vai vienā ģeoportālā.

•       Uz pieprasījuma vai piekļuves tiesību pamata mērnieks saņem vektordatus no ĢISa atbilstoši ADTI, topogrāfijas vairs neskaņo, bet atsaucas uz saņemto info

•       ADTI ieviest precizitātes klases un datu autora identifikātoru

Plūsma izpildmērījumiem

•       Mērnieks izpildmērījumu nodod būvniekam, vai arī IKT ĢISam

•       Ja komunikāciju uzturētājs nav valstisks dalībnieks, bet gan pašvaldības līmeņa, kuram nav sava ĢISa, tad dati tiek nodoti pašvaldībai, kura komunikāciju skatīšanās vidi arī nodrošina publisku

Plūsma topogrāfijai

•       Mērnieks uzmēra virszemi, komunikācijas iegūst no IKT vai pašvaldības, vai uznes citā veidā – piešķir atbilstošu precizitātes klasi

•       Ja komunikācija ir ar nepietiekamu precizitātes klasi, IKT kopā ar mērnieku dodas dabā uzmeklēt komunikāciju un uzmērīt, mērnieks datus nosūta IKT ĢISam, pēc to publicēšanas ienes topogrāfijā

Publicēja: platacis | augusts 9, 2013

Ledus laikmets skaņošānā

Pārlieku ilgi biju aizrāvies ar izpildmērījumiem un tikai vietēja reģiona topogrāfijām, ka netiku pamanījis, ka nekas nav mainījies un maigi izsakoties: topogrāfiju un līdz ar to arī projektu saskaņošanas process ir aizvēsturisks un nedraudzīgs procesā iesaistītajiem un nav redzams, ka kādam būtu vēlme kaut ko mainīt (izņemot VZD, kas e-lietās mainās uz labo pusi). Šoreiz man vajadzēja saskaņot topogrāfiju Ādažu novadā. Lai saprastu ar ko skaņot, ieeju http://www.topografija.lv un izdrukāju sarakstu. Sāku ar elektriķiem Carnikavā: Tur ir pieņemamie laiki, cilvēks kādu laiku skatās savā GISā, ja viss atbilst – saskaņo ~30min (labi, ka nebija rindas), tālāk uz SIA”Adažu ūdens”, tur mazliet jāuzgaida, tad tieku, viss kārtībā, saskaņo, bet no Jums 7LVL, kurus man atļauj samaksāt tur pat no datora ibankā un izdrukājām maks.uzd., jo izrādās, ka es esot varējis nākt skaņot tikai pēc atmaksas – gaidīšana 10min, skaņošana 3 min, maksāšana 10min. Tad vēl iebraucu domē saskaņot ar apgaismojumu, jo objekta tuvumā bija laternas, viņi saskaņo, uzraksta piezīmi, ka viņu tīklu tur nav, esot tur kaut kas “viņiem pašiem”, tad aizbraucu uz Augstsprieguma tīkliem, jo esmu uzmērījis arī 110kV līniju, man izsniedz caurlaidi, sagaida cilvēks, kas manu darbu reģistrē, atņem darbu un saka, lai es skatos latvenergo.lv mājas lapā, kad manam numuriņam pretīm parādīšoties “saņemams”, tad es varēšu atkal braukt pie viņiem pieņemamajos laikos un saņemt (šis ir traģiskākais no visiem), tālāk uz LRTC varbūt arī viņiem tur ir kādi kabeļi, onkulis ir pretīm, rindas nav, saskaņo, tālāk uz Lattelecom, uz Kleistu 5 un te nu ir situācija, kādu es atceros arī redzējis pirms gada viņu iepriekšējā atrašanās vietā: rinda teju ārā pa durvīm, līdz darba laika beigām vēl pusstunda, ierodas gan arī tādi, kas esot jau gaidījuši no 8-12, bet tā kā nespējuši sagaidīt, tad tagad atkal atbraukuši paskatīties vai situācija nav mainījusies. Aizgāju 17:15 priecīgs un pateicīgs, ka dabūjis parakstu, bet dusmīgs uz sistēmu, ka cilvēks nevis pēc 17:00 devies savās darīšanās, bet palicis savā darba vietā, lai parakstītu manus plānus, un šī cilvēka sirdsapziņa vēl nerimās, jo kā gan Tu neapžēlosies uz sakarsušiem 1h gaidījušiem cilvēkiem……….. Ar to vēl protams skaņošana nebeidzas šim gabalam: meliorācijai aizsūtām plānu e-pastā, atpakaļ atnāk skaņojuma nr., bet nav saprotams, kā šādu skaņojumu arhivēt un cik šāds ir legāls, pie tam, šādi mēdz skaņot daudzi, kam ir vismaz kaut kāds reģistrs, bet tas netiek pārāk pozicionēts. Skaņojums VZD, viss notiek e-pastos, ir arhivējams e-paraksts, viss kārtībā tikai jāmaksā un ar MDC vēl jāskaņo, kur arī paprasīs naudiņu un varbūt vēl ar kādu saskaņot, jo nevar jau zināt, vai tur kādreiz nebūs ieracies LMT, Tele2, Latvenergo sakari vai vēl kāds, ak jā, es taču piemirsu, ka man vēl nev tā skaņojuma no augstsprieguma tīkliem :). Vai Jums liekas, ka viss ir kārtībā, vai tomēr nē un Jums ir versija kā situāciju uzlabot, varbūt Jūs teiksiet, ka viss ir procesā un tūlīt mēs visu varēsim veikt tikai digitāli vai jau ir jāveic digitāli……

Es iestājos par to, ka topogrāfiju un projektu saskaņošanas procesam ir jābūt par brīvu un tikai elektroniski! Vajadzētu LMB uzrakstīt petīciju par to, kur parakstītos visi mērnieki un projektētāji, aizsūtītu to uz VARAM!

Tāpēc vēlos noskaidrot, kādi akmaņi ir jālauž!

Es pats redzu: Ir problēma noskaidrot ar ko vispār ir jāskaņo, jo pašvaldības nav izdarījušas savu darbu kvalitatīvi: topografija.lv prasa saskaņot ar iestādēm, kuru tīkli ir tālu no vietas, kur notiek uzmērīšana. Pašvaldības teritoriālplānojums arī nav pilnīgs informācijas avots uz mazākiem tīkliem. Te protams palīdzētu kopējais komunikāciju turētāju portāls, kur ar attiecīgo piekļuvi varētu iegūt attiecīgas kvalitātes informāciju, bet šķiet šādu portālu vēl ilgi nepalaidīs, jo tas nav vairāku biznesu interesēs, jo redzam jau kā tika sakropļots ADTI izslēdzot instrukcijas spēju veikt funkcijas, kuras spēj veikt tās ideja. Visiem mērniekiem ir jāprasa šis portāls, it kā šī ideja ir ierakstīta LĢIA izstrādātajā koncepcijā, bet tai droši vien nebūs naudas, bet drīzāk kāds vēl kādam samaksās, lai šāds portāls nekad nebūtu. Šī portāla esamība ir diskutējama vēl interesantākā tēmā: tādā kā informācijas iegūšana topogrāfijai, atbildība, utt, bet nekur nav publicēta vīzija šai datu kustībai.

Nākamais ir reģistri. Ir saskaņotāji, kas skaņo vienkārši ar parakstu un zīmogu, nepatur sev nekādu kopiju, ir, kas ieraksta arī žurnālā. Vienīgais eksemplārs paliek mērnieka arhīvā. Tie, kas reģistrē, dažreiz ir pierunājami saskaņot tā kā atsūta skaņojuma nr un plāns ir kā pielikums epastā, bet protams normāli būtu, ja reģistrs ietu kopā ar e-parakstu. E-parkastā var dibināt dokumentu, kuru pats parakstu un izsūtu saiti ar uzaicinājumu arī citus parakstīt un tas būtu normāli. Nu ir pienācis laiks, kad tehnoloģijas spēj šo procesu vienkāršot, lai vairs nebūtu jāizmanto “kurjeri”, braucieni, stāvēšana rindās utt….

Samaksa. Tas man vispār nav skaidrs, jebkurš skaņošanu var uztaisīt par pakalpojumu un par to sākt prasīt jebkādu naudu. Pagaidām prasa visi ADTI turētāji, Rīgas ūdens, Ādažu ūdens, VZD, varbūt vēl kāds?, bet kāpēc, lai nebūtu drīz viņi visi, katrs par 7LVL, tad paskatieties, cik augs topogrāfijas cena.

Šis pagaidām ir tikai pubisks uzmetiens, kuru jāpiekoriģē, lai taptu vēstule!

Publicēja: platacis | Decembris 3, 2010

VZD Līgums

Tagad ir 2 decembris 2010 gadā un foršs gadījums atgadījās mērot Ludzā, jo pieprasot VZD informāciju, atklājās, ka man nav līgums ar VZD, kā tad tā, jo man ir. Noskaidrojās, ka VZD sūtījuši jūnija sākumā visiem mērniekiem ierakstītas vēstules ar jauniem līgumiem un vēstuli, ka anulēs vecos līgumus, ja netiek noslēgts jaunais līgums. Manas vēstules numurētā vēstule kaut kā nokļuvusi SIA “Azimuts”, kas gan par manu līgumu neko nezin, tātad kaut kāds gļuks pastā vai VZD, bet pēc tam vienalga neviens i neaprasās, vai neesmu kaut ko aizmirsis, kāpēc nevēlos slēgt līgumu utt. un fakstiski nav izpildījuši vecā līguma punktu 6.3., ka 10 dienas pirms vienpusējas līguma laušanas mani būtu jāinformē. Tāda lūk sadarbība vai līguma noturība un attieksme VZD! Tur, kur mani pazīst, VZD paši i neiedomājās pārbaudīt sarakstu, bet Rēzeknē mani neviens nepazīst un tagad ir nepatīkama aizķeršanās vairāku formalitāšu dēļ, jo ir jānoslēdz jaunais līgums, kaut varētu pierādīt, ka vecais līgums vēl ir spēkā, jo tā izbeigšana nav notikusi pēc līguma noteikumiem!

Turpinājums bija tāds, ka pirms svētkiem jau biju VZD 11. nov. krastmalā parakstīt līgumu, bet vēl man jāiesniedz veidlapa, kurā minētas uzņēmumā strādājošie sertificētie mērnieki utt., lai VZD zinātu ar ko un ar kādiem e-pastiem viņi drīkst sadarboties. Tobrīd šādu veidlapu nevarēju iesniegt, jo līguma nr. vēl nav piešķirts, tas man jāgaida pa e-pastu. Gāja dienas, nedēļas, nu jau 4. janvāris, tātad jau mēnesis kopš sviesta sākuma, es neizturu un zvanu paziņai iekš VZD un rādās, ka viss šodien būs nokārtojies.

Tātad, lai iekļūtu VZD unikālajā un priviliģetajā sarakstā ir nepieciešams vismaz mēnesis, bet, ja Tev nav paziņas VZD un tu pacietīgi gaidīsi no viņiem e-pastu, tad tur vispār neiekļūsi!

Publicēja: platacis | Septembris 17, 2010

Vai tas ir projektētājs

Šogad jau 3 reizes esmu saskāries ar ceļa projektiem, kas projektēti uz planšetēm, tātad topogrāfiskie dati savstarpēji ačgāni un nesaprotami no kurienēm iegūti, vēlāk, kad būvnieks prasa, lai objektu izliek dabā, vienotu reperi visam iedot nav iespējams, objekti dabā no vienotas sistēmas lēkā kur kurais, vārdsakot, darbs nav izpildāms, tad būvnieks sāk būvēt uz aci…. un kā sanāk, tā ļautiņi ņemiet par labu….. Mērnieki arī veido topogrāfijas no planšetēm (it kā aktualizē), tas varbūt ir lētāk, bet iespējams, tas materiāls nebūs nekam derīgs!!! Visiem šiem mērniekiem un projektētājiem vajadzētu atņemt sertifikātus……..

Publicēja: platacis | Septembris 17, 2010

Sertificēšanas īpatnības

Šinī sadaļā jau varētu izpausties ar rakstīšanu un taisnības meklēšanu, bet par sviestu:

Es kā mērnieks gribu strādāt kvalitatīvi un gribu, lai arī citi mērnieki to darītu tāpat, vismaz mums visiem būtu jācenšās, tāpēc uzskatu, ka mums vajadzētu apvienoties un izveidot mūsu kontrolējošu iestādi…. kaut ko līdzīgu izveidoja LMB, viss ir OK, bet tad viņus piežmiedza un tad ļoti daudz sviestu…… pat Livland (tie kas kaut ko saprot no mērīšanas zin, kas tie par fruktiem) izveidoja savu sertificēšanas centru, starpcitu ar līdzīgu nosaukumu manai firmai, vēlāk panākot, ka tiek pieņemti noteikumi, ka vairāk sertificēšanas centrus izveidot nevar, pilnīgs sviests, laikam lieli cilvēki augšās pazīstami……. Vārdsakot man tagad jāizvēlas vai sertificēties LMB vai Livland…… Uzskatu, ka LMB vajag pastāvēt pie augstām prasībām sertifikāta iegūšanai, vienalga, ko par to domā Tieslietu ministrija, VZD un citi nekompetentie….. Tas labi, ka visi zinās, ka Livland ABC sertifikātus iegūst ar vieglākām prasībām nokārtotu eksāmenu un pa lēto, bet LMB sertifikātu kompetentie un atbildīgie kaut par dārgāku naudu, bet par pārbaudēm ir jāmaksā, kvalitāte jāuztur…. Vārdsakot, domāju, ka tā pat kā ir dažādas amatnieku kameras arī mērniekiem var būt vairāki kantori, ja vēlas, bet tomēr jāpopularizē, ka LMB sertifikāts kotējas augstāk par Livland doto………

Urā! Ierīcības eksāmens nokārtots

Urā! Nokārtoti arī sertifikāti zemes kadastrālā uzmērīšanā un esmu arī sertificēts būvdarbu ģeodēzists

Pēc sertifikātu nolikšanas tik un tā ir tāda sajūta, ka eksaminācija ir nepilnīga – par maz praktisko zināšanu prasa. Kaut kas pietrūkst. Varbūt tā testa daļa varēja būt viena daļa, bet vajag vēl otro, kur būtu ļauts izpausties atbildēt pašam un šos jautājumus pārrunāt ar nozares speciālistu un tad viņš redz, vai tur pretim sēž zinošs vai nezinošs cilvēks

Publicēja: platacis | Septembris 17, 2010

Rīgas ģeometra sviests

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad man prasa izstrādāt izpildshēmu Rīgā, to nevaru darīt, kaut man ir valsts dota licence šo darbu veikšanai, jo Rīgas ģeometrs Rīgā ir monopolists un visu darīt drīkst tikai viņi prasot jebkādu cenu pasūtītājam, it kā tāpēc, lai dati būtu kvalitatīvāki, bet kā man stāsta būvnieki, viņi pārzīmējot no būvnieku dotām piesaistēm vai skicēm un viss. Topogrāfijas man arī nepatīk mērīt Rīgā, jo, ja visā Latvijā saskaņot darbu var digitāli, tad Rīgas ģeometrs kaut kā iepaliek attīstībā…… Objektus nospraust dabā it kā drīkst citas firmas, bet kad būvnieks nes nospraušanas aktus uzraudzorganizācijām, tad tie tā kā negrib ņemt pretim, jo vajadzētu tā kā Rīgas Ģeometram nospraust, tā kā Rīgā mēs arī mēram negribīgi……… turpinājums sekos!

Older Posts »

Kategorijas